Glosārijs

Process, kurā tiek likvidēti visi elementi, kas ļauj identificēt personu, t. i., datu padarīšana par anonīmiem (skat. IMI prakses kodeksu), vai process, kurā tiek likvidēta saikne starp identificējošo datu kopu un datu subjektu (skat. ISO/TS 25237:2008). Atbilstoši Apvienotās Karalistes Informācijas komisāra biroja sniegtajai informācijai – process datu pārvēršanai tādā formā, kas neidentificē personas un kurā identificēšana, visticamāk, nenotiks.

Dati, kas bija identificējami, vācot datus, bet kas vairs nav identificējami (ir padarīti anonīmi). Anonīmi dati vairs nav personas dati (skat. IMI prakses kodeksu). Atbilstoši Apvienotās Karalistes Informācijas komisāra biroja sniegtajai informācijai – dati formā, kas neidentificē personas un kurā identificēšana, izmantojot to kombināciju ar citiem datiem, visticamāk, nenotiks.

Veselības nozarē šis termins līdzinās terminam “veselības informācijas sistēma”, bet konkrēti attiecas uz sistēmu, kas mijiedarbojas ar “klientu”, piemēram, pacientu pārvaldības sistēmu slimnīcā vai klīnikā.

Indivīds, kurš ir atbildīgs par aprūpes saņēmēja aprūpes un atbalsta koordinēšanu. Tā varētu būt veselības aprūpes speciālista vai aprūpes saņēmēja, vai ģimenes aprūpētāja funkcija.

Indivīds, kurš no citas personas vai organizācijas saņem vai lūdz aprūpes pakalpojumus vai atbalstu, ko uzskata par integrētu aprūpi. Noteiktos apstākļos termins “aprūpes saņēmējs” var būt attiecināts uz personu, kura saņem jaunu uz projektu balstītu pakalpojumu.

Iestāde ārstniecības personu unikālās identitātes uzturēšanai valstī.

Pieļaujamo vērtību kopa, kas saistīta ar atsevišķu definīciju, kas tiek izmantota sistēmā vai koplietota starp vairākām sistēmām organizācijā, domēnā vai nozarē, kas nodrošina standartizētu semantisko vērtību, lai turpmāk iedalītu datu ierakstu kategorijās. Šādu datu piemēri ir valstu kodi, pasta indeksi, dzimumu kodi, ģimenes stāvokļa kodi, kā arī kartes (tiek izmantotas, piemēram, slimību izplatības atspoguļošanai). Tiek izdalīti: 1) universālie atsauces dati (starptautiski atpazīstami kodi); 2) nozares atsauces dati (tikai kādā konkrētā nozarē lietoti kodi); 3) iekšējie atsauces dati (tikai kādā konkrētā institūcijā lietoti kodi).

Ambulatorās veselības aprūpes veids (dēvēts arī par mājas televeselību), kas pacientam ļauj izmantot mobilo medicīnisko ierīci, lai veiktu kārtējo testu un testa datus reāllaikā nosūtītu veselības aprūpes speciālistam. Attālinātās pacientu novērošanas tehnoloģija ietver ikdienas novērošanas ierīces, piemēram, glikozes mērītājus diabēta pacientiem un sirds vai asinsspiediena uzraugus pacientiem, kuri saņem sirds aprūpi. Datus uz ārsta kabinetu var nosūtīt ar speciālu televeselības datorsistēmu (izmantojot speciālu programmatūras lietotni, ko instalējis pacients, izmantojot internetu) – spējīgu datoru, viedtālruni vai planšetdatoru.

Programmatūra ar pirmkodu, ko jebkurš var pārbaudīt, modificēt un uzlabot. Pirmkods ir programmatūras daļa, ko lielākā daļa datoru lietotāju nekad neredz; tas ir kods, ar kuru datorprogrammētāji var manipulēt, lai mainītu to, kā darbojas kāda programmatūra, programma vai lietojumprogramma. Programmētāji, kuriem ir piekļuve datorprogrammas pirmkodam, var uzlabot šo programmu, pievienojot tai iespējas vai fiksējot daļas, kas ne vienmēr darbojas pareizi. Pastāv izplatīts maldīgs priekšstats, ka apzīmējums “atvērtais pirmkods” nozīmes ziņā līdzinās apzīmējumam “bez maksas”. Atvērtā pirmkoda programmatūras programmētāji var iekasēt naudu par atvērtā pirmkoda programmatūru, kuru viņi veido vai kurā iegulda. Taču atsevišķos gadījumos programmētāji konstatē, ka iekasēt no lietotājiem naudu par programmatūras pakalpojumiem un atbalstu (nevis pašu programmatūru) ir ienesīgāk. Tādējādi viņu programmatūra kļūst par bezmaksas programmatūru, un viņi pelna naudu, palīdzot citiem to instalēt, lietot un novērst ar to saistītās problēmas.

Process, kurā pārbauda, vai kāds ir tas, par kuru viņš uzdodas, mēģinot piekļūt datoram vai tiešsaistes pakalpojumam.

Bits ir mazākā informācijas daudzuma mērvienība, tas atbilst vienam ciparam binārajā skaitīšanas sistēmā. Saīsinātā veidā bitu parasti apzīmē ar mazo b. Bita vērtība var būt vai nu "0" vai "1". Astoņi biti veido vienu baitu. Viens nemodificēts (t.i., bez diakritiskajām zīmēm) latīņu alfabēta burts datoros ir ekvivalents vienam baitam, respektīvi, astoņiem bitiem. 1998. gada decembrī tika noteikts, ka kilobiti, megabiti, gigabiti utt. tiek iegūti, reizinot ar 1000, nevis ar 1024. Piemēram, kilobits ir 1000 biti, megabits ir 1000 kilobiti, gigabits ir 1000 megabiti, terabits ir 1000 gigabiti utt.

Vislabāk zināmā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, kas nodrošina uzticamību, izsekojamību un drošību sistēmās, kuras apmainās ar datiem vai aktīviem, ļaujot veikt darījumu galīgu uzskaiti tīklā vairākos mezglos un izvairoties no vienas centralizētas atrašanās vietas un nepieciešamības pēc starpnieku pakalpojumiem.

Pieeja interaktīvu sistēmu izstrādei, kas vērsta uz lietotāju un viņa vajadzībām un gaidām.

Izveidot (create), lasīt (read), atjaunināt (update), dzēst (delete). Izmanto, lai aprakstītu piekļuves tiesības datiem.

Datu, dokumentu vai uzdevumu aprite darba procesā; parasti saistībā ar tehnoloģijām, kas automatizē darbplūsmas. Datu pārvaldības programmas ar darbplūsmām saistītos jautājumus bieži cenšas risināt, izmantojot iegultos pārvaldības kontroles līdzekļus (piemēram, apstiprinājumus, lēmumu pieņemšanas posmus) vai nodrošinot vadības procesu cilpas (piemēram, problēmu risināšanu, izmaiņu kontroli).

Datorsistēmu aizsardzība pret aparatūras, programmatūras vai tajās esošās informācijas zādzību vai bojājumiem, kā arī pret to sniegto pakalpojumu traucējumiem vai nepareizu novirzīšanu.

Tehniskais un sociālais satvars sarunām, pārvaldībai un informācijas privātuma, konfidencialitātes un drošības nodrošināšanai (skat. ISO TS 25237: 2008).

Pārzinis īsteno atbilstošus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pēc noklusējuma tiek apstrādāti tikai tādi personas dati, kas ir nepieciešami katram konkrētajam apstrādes nolūkam. Minētais pienākums attiecas uz vākto personas datu apjomu, to apstrādes pakāpi, glabāšanas laikposmu un to pieejamību. Ar šādu pasākumu nodrošina, ka pēc noklusējuma personas datus bez personas līdzdalības nedara pieejamus nenoteiktam fizisku personu skaitam.

Ir jebkura ar personas datiem vai personas datu kopumiem veikta darbība vai darbību kopums, ko veic ar vai bez automatizētiem līdzekļiem, piemēram, vākšana, reģistrācija, organizēšana, strukturēšana, glabāšana, pielāgošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, nosūtot, izplatot vai citādi darot tos pieejamus, saskaņošana vai kombinēšana, ierobežošana, dzēšana vai iznīcināšana.

Datu izmantošana, ko veic fiziskas vai juridiskas personas, attiecībā uz dokumentiem, kuri ir: a) publiskā sektora struktūru turējumā, komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav sākotnējais mērķis, kuram dokumenti tika sagatavoti, pildot publisko uzdevumu, izņemot dokumentu apmaiņu starp publiskā sektora struktūrām, kas tiek veikta, vienīgi pildot to publiskos uzdevumus; vai b) publisku uzņēmumu turējumā, komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem, kas nav sākotnējais mērķis – sniegt vispārējas nozīmes pakalpojumus –, kuram dokumenti tika sagatavoti, izņemot dokumentu apmaiņu starp publiskiem uzņēmumiem un publiskā sektora struktūrām, kas tiek veikta, vienīgi pildot publiskā sektora struktūru publiskos uzdevumus (skat. Direktīvu (ES) 2019/1024). Atbilstoši IMI prakses kodeksam tā ir jau esošu medicīnisko datu apstrāde mērķim, kas atšķiras no mērķa, kuram tie sākotnēji savākti. Savukārt atbilstoši ISO tā ir veselības aprūpes ieraksta jebkāda likumīga izmantošana, izņemot, lai atbalstītu veselības aprūpes pakalpojumu tiešu sniegšanu aprūpes saņēmējam, piemēram, medicīnas dati, kas savākti, lai veiktu klīnisku pētījumu par krūts vēzi, ko izmanto, lai īstenotu pētījumu ar mērķi identificēt jaunus biomarķierus, bet kas nebija plānoti piekrišanas veidlapā.

Personas, kuras izmanto un ietekmē datus vai kuras ietekmē dati. Tie var būt augšupējie informācijas sagatavotāji, vācēji vai ieguvēji; pakārtotie informācijas patērētāji, personas, kas pārvalda, pārveido vai glabā datus, vai personas, kas nosaka politiku, standartus, arhitektūru vai citas prasības vai ierobežojumus.

Nodrošināšana, ka personas vai organizācijas personīgā un privātā informācija netiek neatbilstoši izpausta. Lai nodrošinātu datu konfidencialitāti, ir jāveic piekļuves pārvaldība, e-drošība un citi datu aizsardzības pasākumi.

Centrālā vieta, kurā tiek glabāti un pārvaldīti dati.

Datu noliktava ir liela datubāze, kas glabā informāciju kā datu repozitorijs, bet tā arī ļauj lietotājiem piekļūt datiem, lai veiktu uz pētniecību orientētu analīzi.

Datu pārsūtīšana starp datora krātuves tipiem vai failu formātiem. Tas ir galvenais apsvērums jebkādai sistēmas ieviešanai, atjaunināšanai vai konsolidācijai. Datu migrācija notiek dažādu iemeslu dēļ, tostarp servera vai krātuves aprīkojuma aizstāšanas, uzturēšanas vai atjaunināšanas, lietojumprogrammu pārcelšanas, tīmekļvietnes konsolidācijas un datu centra pārvietošanas dēļ. Lai panāktu efektīvu datu pārcelšanas procedūru, dati par veco sistēmu (saukta arī par mantoto sistēmu) tiek kartēti uz jauno sistēmu, izmantojot datu iegūšanas un datu ievadīšanas struktūru. Struktūra saista vecos datu formātus ar jaunās sistēmas formātiem un prasībām. Programmatiska datu pārcelšana var ietvert daudzus posmus, bet tā ietver vismaz datu iegūšanu, ja dati tiek nolasīti no vecās sistēmas, un datu ievadīšanu, ja dati tiek rakstīti jaunajā sistēmā.

Datu pārvaldība ir lēmumu pieņemšanas tiesību un atbildības sistēma ar informāciju saistītiem procesiem, ko īsteno atbilstoši saskaņotiem modeļiem, kuros aprakstīts, kas ar kādu informāciju var veikt kādas darbības un kādos apstākļos izmantot kādas metodes.

Atjauninājumu sūtīšanas process starp mobilo skaitļošanas ierīci un personālo datoru vai lietojumprogrammu serveri, lai nodrošinātu abu failu kopu sinhronizāciju.

Saistītu datu kopums un veids, kādā tie tiek organizēti. Piekļuvi šiem datiem parasti nodrošina datubāzes pārvaldības sistēma (DBMS).

Visi šie termini attiecas uz relāciju datubāzes kolonnu (atribūtu) un tabulu (relāciju) kārtošanas procesu, kas īstenojams, lai samazinātu datu dublēšanu un uzlabotu datu integritāti. Normalizētā datubāzes struktūrā jebkurš datu vienums, piemēram, pacienta vārds, datubāzē parādītos tikai vienā.

Datubāzes pārvaldības sistēma (DBMS) veidota no integrēta datoru programmatūras komplekta, kas ļauj lietotājiem mijiedarboties ar vienu vai vairākām datubāzēm un nodrošina piekļuvi visiem datubāzē esošajiem datiem (lai gan var pastāvēt ierobežojumi, kas samazina piekļuvi konkrētiem datiem). DBMS nodrošina dažādas funkcijas, kas ļauj ievadīt, glabāt un izgūt lielu daudzumu informācijas, kā arī nodrošina veidus, kā pārvaldīt šīs informācijas kārtošanu.

Sadarbības platformu koncepcija ir ņemta no Borghofa (Borghoff) un Šlihtera (Schlichter) izstrādātā 3C sadarbības modeļa, kurā “sadarbība, komunikācija un koordinācija (a. Cooperation, Communication, Coordination) ir galvenie sadarbības grupas dalībnieku uzdevumi”. Sadarbība ir kopīga darba veidošana un uzdevumu izpilde, ko atbalsta tādi instrumenti kā kopīga dokumentu glabāšana un repozitoriji, vikivietnes un piezīmju glabāšanas sistēmas. Komunikācija ietver efektīvu informācijas apmaiņu un sarunas par saistībām, izmantojot e-pastu, tūlītējo ziņojumapmaiņu, diskusiju sarakstus un video- vai tālruņa konferences. Koordinācija ļauj pārvaldīt cilvēkus, darbības un resursus, tādējādi sekmējot labāku komunikāciju un sadarbību (piemēram, personāla un projektu vadības rīki, plānošanas rīki un tamlīdzīgi). Šie instrumenti tiek pieņemti, lai nodrošinātu funkcionālu sadarbību. Katras sadarbības platformas mērķi ir apzināt attiecīgās ieinteresētās personas un iniciatīvas, sadarboties ar tām, lai analizētu galvenās problēmas un risinājumus, kas saistīti ar katru DTHC prioritāti, izstrādātu kopīgas stratēģiskās programmas un rīcības saistības.

Deduplikācija ir datu dublējošu kopiju identificēšanas un likvidēšanas process, kas tiek veikts, lai ietaupītu glabāšanas vietu un uzlabotu datu pārvaldības efektivitāti. Tā vietā, lai uzglabātu vairākus vienu un to pašu datu eksemplārus, ar deduplicēšanu saglabā tikai vienu unikālu kopiju. Visi pārējie eksemplāri tiek aizstāti ar atsaucēm vai rādītājiem, kas norāda uz sākotnējo kopiju. Šo paņēmienu bieži izmanto dublēšanas un avārijas seku novēršanas stratēģijās, lai līdz minimumam samazinātu glabāšanas prasības un izmaksas. Turklāt deduplikāciju var izmantot, lai optimizētu primāro glabāšanas vietu, padarot to par vērtīgu rīku arvien pieaugošo datu apjomu pārvaldībai gan uzņēmumu, gan mākoņdatu glabāšanas vidēs.

Tā nodrošina medicīnisko iejaukšanos tieši pacientiem, izmantojot uz pierādījumiem balstītu, klīniski izvērtētu programmatūru, lai ārstētu, pārvaldītu un novērstu plašu slimību un traucējumu spektru. Metodikas digitālā rakstura dēļ datus var vākt un analizēt gan kā progresa ziņojumu, gan kā preventīvu pasākumu. Tiek izstrādātas ārstēšanas metodes, lai novērstu un ārstētu visdažādākās slimības un stāvokļus, tostarp II tipa diabētu, sirds nepietiekamību, aptaukošanos, Alcheimera slimību, plānprātību, insultu un citas. Digitālajā terapijā bieži tiek izmantotas stratēģijas, kas sakņojas kognitīvās uzvedības terapijā.

Digitālā veselība un aprūpe attiecas uz rīkiem un pakalpojumiem, kas izmanto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), lai uzlabotu veselības un dzīvesveida profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, uzraudzību un pārvaldību. Digitālajai veselībai un aprūpei ir potenciāls ieviest jauninājumus un uzlabot piekļuvi aprūpei, aprūpes kvalitāti, kā arī palielināt veselības nozares vispārējo efektivitāti.

Reālās pasaules ierīces, procesa vai personas digitālā kopija (datormodelis), ko var izmantot virtuālajā testēšanā, lai prognozētu problēmas pirms to rašanās, atrastu optimālus risinājumus un samazinātu riskus.

Prasmes, zināšanas un attieksme, kas vajadzīgas, lai veiksmīgi izmantotu digitālos risinājumus, efektīvi izprastu un izmantotu datus un rezultātus no šādiem risinājumiem, kā arī aktīvi piedalītos digitālajā informācijas sabiedrībā.

Jebkurš digitāls veselības risinājums (kas ir pieejams iedzīvotājiem, kuri var būt pacienti vai viņu neoficiālie aprūpētāji, no mājām/darba vai citurienes), kas ļauj tieši vai netieši mijiedarboties ar veselības aprūpes speciālistiem. Tie ietver risinājumus, kas atbalsta televeselības pakalpojumus, neatkarīgi no tā, vai tie nodrošina sinhronus vai asinhronus sakarus.

Terminu “digitāls risinājums” izmanto, lai aprakstītu risinājumu, kas ietver digitālās tehnoloģijas izmantošanu problēmas risināšanai. Parasti gan jautājumam, gan atrisinājumam ir digitāls formāts.

Personas brīvprātīga un skaidri izteikta piekrišana tās veselības datu izmantošanai konkrētos pētījumos. Šo piekrišanu persona sniedz tiešsaistē interneta vidē, izmantojot personalizētu komunikācijas platformu ar iespēju regulāri sekot līdzi savu veselības datu izmantošanai pētniecībā, kā arī sniegt piekrišanu, mainīt piekrišanas apjomu vai atsaukt piekrišanu. Dinamiskās piekrišanas mērķis ir veicināt piekrišanas procesu, jo īpaši izveidojot nepārtrauktu divvirzienu saziņu starp pētnieku un indivīdu. Dinamiskās piekrišanas koncepts balstās uz Helsinku Deklarāciju , kas nodrošina ētisku praksi pētījumos, kuros tiek izmantoti cilvēku bioloģiskie paraugi un personas dati.

Identitātes pierādījumu iegūšana ar diviem neatkarīgiem līdzekļiem, piemēram, paroles pazīšana un viedkartes darījuma veiksmīga pabeigšana.

Datorā vai serverī saglabātu datu kopijas izveidošana, tādējādi samazinot kļūmes vai zaudējuma iespējamo ietekmi.

Īslaicīga elektroniska infrastruktūra, kas ietver uz IKT balstītu resursu kopumu (piemēram, tīklus, režģus, datu centrus, sadarbības vidi) un atbalsta darbības (piemēram, darbības centrus, pakalpojumu reģistrus, akreditācijas datu deleģēšanas pakalpojumus, sertificēšanas iestādes, mācības, palīdzības dienesta pakalpojumus), kas paredzētas, lai apmierinātu pētnieku vajadzības pēc digitāliem pakalpojumiem saistībā ar tīklošanu, datošanu un datu pārvaldību un atvieglotu sadarbību starp pētniecības kopienām, daloties ar resursiem, analīzes rīkiem un datiem. ES finansēto e-infrastruktūru piemēri ir GÉANT, EGI un EUDAT.

Receptes elektroniska izrakstīšana un zāļu izsniegšana pacientam, kā norādīts attiecīgajā e-receptē. Kad zāles ir izsniegtas, izsniedzējam ir jāsniedz informācija par izsniegšanu, izmantojot e-recepšu programmatūru (epSOS definīcija).

E-recepte ietver elektronisku izrakstīšanu un elektronisku izsniegšanu: e-recepte ir zāļu elektroniska izrakstīšana, izmantojot programmatūru, un minēto recepšu datu elektroniska nosūtīšana aptiekai, kurā zāles pēc tam var izsniegt. E-izsniegšana ir zāļu elektroniska izrakstīšana un zāļu izsniegšana pacientam, kā norādīts attiecīgajā e-receptē. Kad zāles ir izsniegtas, izsniedzējam ir jāsniedz informācija par izsniegšanu, izmantojot e-recepšu programmatūru.

Plašas nozīmes termins, kas aptver veselības aprūpes praksi, kuru atbalsta elektroniskie procesi un komunikācija. Šobrīd to mēdz uzskatīt par veselības aprūpes praksi, kas tiek īstenota, izmantojot internetu. E-veselības sistēma/DigiVesIS platforma – vienotā veselības nozares elektroniskā IS, kuras darbību regulē Pacientu tiesību likums, Ārstniecības likums un MK noteikumi Nr. 134 un kura satur nacionālā līmeņa pacienta elektronisko veselības karti. Ārstniecības personām un iedzīvotājiem sistēma pieejama portālā www.eveseliba.gov.lv.

E-veselība tās plašākajā nozīmē ir saistība ar informācijas plūsmas uzlabošanu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, lai atbalstītu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un veselības aprūpes sistēmu pārvaldību. E-veselības politika parasti izskaidro, kāpēc ir nepieciešama valsts pieeja e-veselībai, kas jāsasniedz ar valsts e-veselības plānu un kā tas tiks darīts.

eHDSI (e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūra) apraksta pakalpojumu un infrastruktūras īstenošanu, izmantojot IKT, kas nodrošina pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumus

eIDAS (elektroniskās identifikācijas, autentifikācijas un uzticamības pakalpojumi) nodrošina paredzamu normatīvo vidi, lai panāktu drošu un netraucētu elektronisko mijiedarbību starp uzņēmumiem, iedzīvotājiem un valsts iestādēm.

Viena no trim Eiropas standartizācijas organizācijām, kas atbild par standartizāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.

Elektronisks pārrobežu veselības aprūpes pakalpojums, kas dod ES valstīm iespēju droši, efektīvi un sadarbspējīgi apmainīties ar veselības datiem. EVDT ir infrastruktūra, kas nodrošina aprūpes nepārtrauktību Eiropas pilsoņiem ārvalstu ceļojumu laikā.

Modernais, paplašinātais lietojums, ar ko tiek apzīmēts kaut kas (piemēram, uzņēmumu tīkls), ko uzskata par līdzīgu ekoloģiskai ekosistēmai, jo īpaši tā sarežģīto savstarpēji atkarīgo daļu dēļ.

Tradicionālās veselības kartes papīra formātā digitālā versija. Tā ir veselības karte vienā iestādē, piemēram, ārsta kabinetā vai klīnikā.

Pacienta slimības vēstures elektroniskā versija, ko laika gaitā uztur pakalpojuma sniedzējs, un tajā var iekļaut visus galvenos administratīvos klīniskos datus, kas attiecas uz šīm personām, kuras aprūpē pie konkrēta pakalpojuma sniedzēja, tostarp demogrāfiskos datus, progresa piezīmes, problēmas, zāles, dzīvībai svarīgās pazīmes, iepriekšējo medicīnisko vēsturi, imunizācijas, laboratorijas datus un radioloģijas ziņojumus.

Tas parasti attiecas uz unikālu numuru vai mikroshēmu karti, ko izmanto pacienta elektroniskai identificēšanai (epSOS definīcija). Pacienta identifikācija ir nepieciešama, lai noteiktu pareizo atbilsmi starp pacientu un paredzēto ārstēšanu un novērstu kaitējumu iespējamas sliktas izturēšanās dēļ.

Termini “elektroniskā medicīniskā karte”, “elektroniskā veselības karte”, un “personīgā veselības karte” attiecas uz personas tradicionālās veselības kartes papīra formātā digitālo versiju, un bieži tiek uzskatīts, ka tas ir viens un tas pats, taču ir dažas atšķirības. Elektroniskā medicīniskā karte ir elektroniskā karte, kurā ietverta par personu pieejamā ar veselību saistītā informācija, ko var izveidot, apkopot, pārvaldīt un apskatīt pilnvaroti ārsti un darbinieki vienā veselības aprūpes organizācijā. Elektroniskā veselības karte ir elektroniskā karte, kurā ietverta par personu pieejamā ar veselību saistītā informācija, kas atbilst valstī atzītiem sadarbspējas standartiem un ko var izveidot, pārvaldīt un apskatīt pilnvaroti ārsti un personāls vairākās veselības aprūpes organizācijās. Personīgā veselības karte ir elektroniskā karte, kurā ietverta par personu pieejamā ar veselību saistītā informācija, kas atbilst valstī atzītiem sadarbspējas standartiem un ko var iegūt no vairākiem avotiem, kamēr persona to pārvalda, kopīgo un kontrolē. Pievienotais vārds “sistēma” parasti attiecas uz programmatūru, ko izmanto, lai pārvaldītu daudzās veselības kartes.

Standarta projekts, kurā aprakstīti datu formāti, elementi un API elektronisko veselības karšu apmaiņai.

Amerikas Nacionālā standartu institūta akreditēta bezpeļņas organizācija, kas izstrādā standartus klīnisko un administratīvo datu apmaiņai starp neviendabīgām veselības aprūpes lietojumprogrammām. Tas ir ziņojumapmaiņas standarts, kas atvieglo veselības aprūpes datu apmaiņu starp neviendabīgām veselības aprūpes sistēmām. Klīniskie dati, ar kuriem var apmainīties HL7 ziņojumos, ietver uzņemšanas, izrakstīšanas un pārsūtīšanas (ADT) datus, laboratorijas testu pasūtījumus un rezultātus, kā arī klīniskos novērojumus. Turklāt HL7 ziņojumos var pārsūtīt arī administratīvos datus, sākot no norīkojuma grafikiem un norēķinu informācijas.

Konkrēta datora vai tiešsaistes pakalpojuma lietotāja atpazīšanas process.

Programma vai ierīce, ko izmanto, lai noteiktu, ka uzbrucējs ir vai bija mēģinājis nesankcionēti piekļūt datora resursiem.

Konfidenciāla, uz iedzīvotājiem balstīta, datorizēta informācijas sistēma, kurā apkopo vakcinācijas datus par visām personām ģeogrāfiskā teritorijā.

Paņēmiens, ko izmanto, lai kontrolētu risku, ka personas tiks identificētas pēc statistikas datiem. Tipiskas metodes ir tādu datu izņemšana vai slēpšana, kas attiecas uz personām ar neparastām atribūtu kopām.

Procesi, ar kuriem organizācija iegūst pārliecību, ka tās informācijas riski un līdz ar to organizācijas operatīvās spējas un integritāte tiek efektīvi identificēti un pārvaldīti (ISO 27799: 2007).

Viss aprīkojums, lietojumprogrammas un pakalpojumi, kas saistīti ar komunikāciju. Datori, mobilie tālruņi, televizori, radioaparāti un satelīta sistēmas ir daļa no informācijas un komunikācijas tehnoloģijām. Termins veidots, paplašinot terminu “informācijas tehnoloģijas” (IT), kas uzsver vienotu sakaru nozīmi un telekomunikāciju (tālruņa līnijas un bezvadu signāli) un datoru, kā arī nepieciešamās uzņēmumu programmatūras, starpprogrammatūras, uzglabāšanas un audiovizuālo līdzekļu integrāciju, kas ļauj lietotājiem piekļūt informācijai, to uzglabāt, pārraidīt un rīkoties ar to.

Iniciatīva, kas uzsākta Eiropas līmenī, lai veicinātu digitāli virzītu pieprasītu risinājumu pārrobežu pieņemšanu. Šī horizontālā darbība ir daļa no Eiropas Komisijas stratēģijas par veselības un aprūpes digitālu pārveidošanu digitālajā vienotajā tirgū.

Pieeja, kas veicina jauninājumu izmantošanu, risina konkrētas veselības nozares problēmas. Inovatīva pieeja ietver jaunu tehnoloģiju, metožu, produktu un/vai pakalpojumu, jaunas pieejas izmantošanu esošo problēmu risināšanai. Inovatīva pieeja demonstrē radošumu, izpratni par situācijām un problēmām, demonstrē spēju pielietot pieejamos resursus līdz šim neierastā veidā. Tāpat inovatīva pieeja var būt vērsta uz ilgtspējīgas attīstības nākotni, ievērojot vides aizsardzību, sociālo taisnīgumu, vienlīdzību un ekonomikas attīstību. Inovatīva pieeja demonstrē arī sadarbību starp ekspertiem, mērķa un interešu grupām, un šādi risinājumi apvieno dažādas perspektīvas un zināšanas.

Process, kurā tiek iegūtas atšķirīgas tehnoloģijas, piemēram, medicīniskās ierīces un elektronisko medicīnisko karšu sistēma, lai nosūtītu un saņemtu saprotamus datus ar iespējami vienkāršākiem līdzekļiem. Bieži vien tiek jaukta ar sadarbspēju. Divu tādu sistēmu integrēšana, kas jau ir sadarbspējīgas, ir nenozīmīga (konfigurēšana nodrošina, ka tās viena par otru zina). Sadarbnespējīgu sistēmu integrēšana prasa vairāk darba.

Integrētā aprūpe ietver iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot aprūpes rezultātus, sasaistot, piemēram, sociālo un veselības aprūpi vai pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu koordināciju pēctecīgas aprūpes laikā. Tādējādi tā pārvar nozaru un pakalpojumu sadrumstalotības problēmas.

Tehniski un organizatoriski pasākumi datu apstrādes darbību izstrādes agrīnajos posmos, lai šāda apstrāde aizsargātu konfidencialitāti un īstenotu datu aizsardzības principus jau no paša sākuma. Tās ietvaros tiek izmantota pseidonimizācija (informāciju, ko var izmantot, lai identificētu konkrētas personas, aizstāj ar mākslīgiem identifikatoriem) un šifrēšana (ziņojumi tiek šifrēti, lai tos varētu izlasīt tikai pilnvarotas personas).

Organizācija, kura ir pasūtīta vai nolīgta, lai sniegtu to, ko reģions vai valsts uzskata par veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem un/vai atbalstu, un kuras darbinieki ir darba ņēmēji (piemēram, Ziemeļīrijas veselības un sociālās aprūpes pārvalde).

Uzņēmums, kas nodrošina piekļuvi internetam un saistītajiem pakalpojumiem.

Datoru noma un ekskluzīva izmantošana, kas ietver tīmekļa serveri, saistīto programmatūru un savienojumu ar internetu, – viss tiek mitināts tīmekļa mitināšanas uzņēmuma telpās. Tīmekļvietnei (vai saistītu vietņu kopumam) parasti ir nepieciešams īpašs serveris, kas var attīstīt ievērojamu datplūsmas apjomu; piemēram, vietne, kurai jāapstrādā līdz 35 miljoniem trāpījumu dienā. Serveri parasti var konfigurēt un darbināt attālināti. Tīmekļa mitināšanas uzņēmumi apgalvo, ka īpaša servera izmantošana savās telpās ļauj ietaupīt maršrutētāja, interneta savienojuma, drošības sistēmas un tīkla administrēšanas izmaksas.

Ārējo normatīvo aktu, kā arī korporatīvās politikas un procedūru ievērošana un ievērošanas apliecināšana.

Uzņēmējdarbības vajadzībām atbilstošu kvalitatīvu IT pakalpojumu ieviešana un pārvaldība. IT pakalpojumu pārvaldību veic IT pakalpojumu sniedzēji, izmantojot cilvēku, procesu un informācijas tehnoloģiju atbilstošu apvienojumu (IT pamatdefinīcija).

Procesi, kas nodrošina efektīvu un lietderīgu IT izmantošanu, ļaujot organizācijai sasniegt savus mērķus. IT pieprasījuma pārvaldība (pie kā IT būtu jāstrādā) ir process, ar kuru organizācijas nodrošina konkurējošu IT ieguldījumu efektīvu izvērtēšanu, atlasi, prioritāšu noteikšanu un finansēšanu, pārraudzīt to īstenošanu un izgūt (izmērāmus) uzņēmējdarbības ieguvumus.

Datu atklāšana tiem, kam parasti nav ļauts tos uzzināt (ISO/TS 14265:2011).

Jauktā realitāte jeb miksētā realitāte dažreiz tiek saukta arī par hibrīdrealitāti. Jauktā realitāte sevī apvieno labākos aspektus no virtuālās realitātes un papildinātās realitātes. Tā notiek ne tikai fiziskajā pasaulē vai virtuālajā pasaulē, bet ir realitātes un virtuālās realitātes sajaukums.

Mērs, ar ko nosaka, cik daudz informācijas var vienlaikus pārraidīt, izmantojot sakaru līdzekli, piemēram, tālruņa līniju, optisko šķiedru kabeli vai radiofrekvenci.

Veids, kā tiek pārvaldīti daudzi ieraksti, kas satur informāciju par organizācijas klientiem. Visa informācija nevis tiek apvienota vienā repozitorijā, bet tiek izlīdzināta vairākos repozitorijos, izmantojot tehnoloģiju, procesu un pakalpojumu apvienojumu.

Pasargātība no ielaušanās personas privātajā dzīvē vai lietās, ja ielaušanās izriet no nepamatotas vai nelikumīgas datu vākšanas par šo personu un šādu datu izmantošanas (skat. ISO/IEC 2382-8).

IT jomas dokuments, kurā lasītājiem ir paskaidrots, kā tehnoloģija vai cits produkts vai pakalpojums izmantos viņu personīgo informāciju. IT jomā termins tiek lietots bieži, jo daudzi IT produkti un sistēmas apkopo un izmanto lietotāju personīgo informāciju dažādos veidos. Konfidencialitātes politikas izklāstu var izdrukāt uz papīra, parādīt monitorā vai ierīces ekrānā vai publicēt tīmekļvietnē. Tajā tiek detalizēti aprakstīti veidi, kā uzņēmums izmanto dažādu veidu informāciju par lietotājiem, kas parasti ietver demogrāfisko datu un vairāk personīgu datu apvienojumu. Konfidencialitātes politikai būtu jāaptver informācijas klāsts, ko lietotājs sniedz tehnoloģijai, neatkarīgi no tā, vai tā ietver identifikatorus, piemēram, vārdu, sociālās apdrošināšanas numuru vai citu identifikatoru, finanšu informāciju vai medicīnisko informāciju. Konfidencialitātes politika ir kļuvusi par svarīgu e-komercijas un citu pakalpojumu līgumu daļu. Tai arī turpmāk būs būtiska nozīme digitālajā un tiešsaistes uzņēmējdarbībā neatkarīgi no tā, kur korporācijas vai citas personas vāc sensitīvu informāciju.

Kopīga mitināšana ir tīmekļa mitināšana, kurā pakalpojumu sniedzējs no viena tīmekļa servera apkalpo lapas vairākām tīmekļvietnēm, kurām katrai ir savs interneta domēna nosaukums. Lielākā daļa tīmekļa mitināšanas uzņēmumu nodrošina kopīgu mitināšanu. Lai gan kopīga mitināšana ir lētāks veids, kā nodrošināt klātbūtni tīmeklī, parasti tīmekļvietnēm ar lielu datplūsmu ar to nepietiek. Šīm vietnēm ir nepieciešams īpašs tīmekļa serveris, ko nodrošina vai uztur tīmekļa mitināšanas pakalpojums.

Veselības ieraksts, kas ļauj centralizētā repozitorijā apkopot un uzglabāt elektronisku veselības informāciju par atsevišķiem pacientiem un ko var kopīgot dažādos veselības aprūpes iestatījumos.

Programmatūras sistēma, kas reģistrē, pārvalda un uzglabā datus klīniskajām laboratorijām.

Programmatūras sistēma, kas izstrādāta laboratorijas darbību atbalstam. Šī programmatūras sistēma var izsekot paraugiem un darbplūsmām, apkopot datus pētniecības vai uzņēmējdarbības informācijas nolūkos un nodrošināt laboratorijas darbību atbilstību dažādiem standartiem un noteikumiem.

Programmatūra, kas paredzēta, lai iefiltrētos un bojātu vai atspējotu datorus. Termins veidots, īsinot terminu “ļaunprātīga programmatūra”.

Datorrīki vai lietotnes, kas paredzētas, lai palīdzētu ārstiem klīnisko lēmumu pieņemšanā, nodrošinot uz pierādījumiem balstītas zināšanas pacientu specifisko datu kontekstā. Piemēram, zāļu mijiedarbības brīdinājumi zāļu izrakstīšanas laikā un atgādinājumi par īpašām uz vadlīnijām balstītām intervencēm hroniskas slimības pacientu aprūpes laikā. Informācija jāsniedz uz pacientu orientētā skatā attiecībā uz individuālo aprūpi, kā arī iedzīvotāju vai kopējā skatā, lai atbalstītu iedzīvotāju pārvaldību un kvalitātes uzlabošanu.

Katra medicīniskā pakalpojuma un receptes izmaksu daļa, kas jāmaksā saņēmējam pašam. Līdzmaksājums parasti ir noteikta summa (piemēram, 10 vai 20 EUR), kas saņēmējam jāmaksā par ārsta apmeklējumu vai par aptiekā saņemtajām izrakstītajām zālēm.

Lielie dati veselības aprūpē ietver plašas datu kolekcijas, kas tiek sistemātiski vai automātiski vāktas un digitāli uzglabātas. Šie dati pēc būtības ir universāli, un tos var izmantot ne tikai sākotnējā vākšanas nolūkā. Tie paver iespējas integrēt un sasaistīt esošās datubāzes, lai uzlabotu veselības aprūpes rezultātus un veselības aprūpes sistēmu efektivitāti. Atšķirībā no datiem, kas sagatavoti konkrētiem pētniecības projektiem, lielajiem datiem veselības aprūpē ir raksturīga plaša izmantojamība, kas ļauj veikt visaptverošu analīzi un gūt ieskatu, atbalstot dažādas ar veselību saistītas iniciatīvas, sākot no pacientu aprūpes uzlabošanas līdz veselības aprūpes sniegšanas darbības optimizācijai.

Kods, kas ļauj divām programmatūras programmām sazināties savā starpā. Lietojumprogrammas saskarne (API) nosaka pareizo veidu, kā izstrādātājs var rakstīt programmu, kas pieprasa pakalpojumus no operētājsistēmas vai citas lietojumprogrammas. API īsteno funkciju izsaukumi, kas sastāv no darbības vārdiem un lietvārdiem. Nepieciešamā sintakse ir aprakstīta izsaucamās lietojumprogrammas dokumentācijā.

Personas, kuras lieto digitālos risinājumus (piemēram, e-veselības sistēmu, reģistrus un datubāzes) un kuru vajadzībām digitālie risinājumi tiek attīstīti – iedzīvotāji, ārsti, māsas, farmaceiti, citi veselības aprūpes speciālisti, valsts iestāžu darbinieki.

Arvien pieaugošais fizisko objektu tīkls, kurā ir interneta protokola adrese interneta pieslēgumam, un komunikācija starp šiem objektiem un citām internetiespējotām ierīcēm un sistēmām. Lietu internets – globāla infrastruktūra informācijas sabiedrībai, kas nodrošina progresīvus pakalpojumus, savstarpēji savienojot (fiziskas un virtuālas) lietas, kuru pamatā ir esošās un attīstās sadarbspējīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Izmantojot identifikācijas, datu tveršanas, apstrādes un saziņas iespējas, lietu internets pilnībā izmanto lietas, lai piedāvātu pakalpojumus visu veidu lietojumprogrammām, vienlaikus nodrošinot drošības un privātuma prasību izpildi.

Datubāze un universāls standarts medicīnisko laboratorijas novērojumu identificēšanai. Loģisko novērojumu identifikatoru nosaukumu un kodu datubāze (LOINC) tika izveidota, reaģējot uz pieprasījumu pēc klīniskās aprūpes un pārvaldības elektroniskās datubāzes, un tā ir publiski pieejama bez maksas. Kopš tās sākuma LOINC ir paplašinājusies, iekļaujot ne tikai medicīnisko laboratoriju kodu nosaukumus, bet arī māsu diagnostiku, māsu iejaukšanos, iznākumu klasifikāciju un pacientu aprūpes datu kopas.

Piegādes ķēdes pārvaldības sistēma, kas paredzēta, lai nodrošinātu, ka vienmēr ir pieejams pietiekams vakcīnu, pirmās nepieciešamības zāļu un piegāžu daudzums un kvalitāte, lai apmierinātu pacientu pieprasījumu. Lai to izdarītu, loģistikas pārvaldības informācijas sistēma parasti atbalsta: 1) precīzu regulāras ievadīšanas, izsniegšanas un patēriņa datu iegūšanu; 2) loģistikas pārvaldību reāllaikā no izcelsmes vietas līdz pakalpojumu sniegšanas vietai un 3) pieprasījuma prognozēšanu, jaudas plānošanu un modelēšanu, pamatojoties uz patēriņu.

Sakaru tīkls, kas savieno vairākus datorus noteiktā vietā, piemēram, biroju ēkā.

Visbiežāk terminu izmanto, atsaucoties uz mobilo sakaru ierīču, piemēram, mobilo tālruņu un planšetdatoru, izmantošanu veselības pakalpojumiem un veselības informācijai. m-veselība ir e-veselības apakšsegments.

Datu uzglabāšana, apstrāde un izmantošana attāli izvietotos datoros, kuriem var piekļūt, izmantojot internetu.

Mitināšana gadījumā, ja organizācija savu mākoņkrātuvi izmanto kā ārpakalpojumu pakalpojumu sniedzējs. Mākoņpakalpojumu sniedzējs pārrauga iestatīšanu, infrastruktūru, drošību un uzturēšanu, vienlaikus, iespējams, ļaujot klientiem tiešsaistē pielāgot aparatūru un lietojumprogrammas, kā arī mērogot serverus. Mākoņmitināšanas pakalpojumu priekšrocības ietver vienkāršu iestatīšanu, ko apstrādā pakalpojumu sniedzējs. Mākonis ir pieejams klientiem tīklā. Tā kā lietotāji var veikt mērogošanu pēc vajadzības, viņiem tiek piemērota maksa tikai par izmantotajiem pakalpojumiem un viņi nemaksā par neizmantoto jaudu. Šī maksājumu sistēma padara mākoņmitināšanu par salīdzinoši lētu uzglabāšanas metodi.

Ļaunprogrammatūra (t. i., ļaunprātīga programmatūra), kas datu inficēšanai izmanto bieži lietotu lietojumprogrammu, piemēram, izklājlapu un tekstapstrādes programmu, makroiespējas.

Mākslīgais intelekts ir cilvēku veidotas sistēmas, kas, ņemot vērā sarežģītu mērķi, darbojas fiziskajā vai digitālajā pasaulē, uztverot savu vidi, interpretējot savāktos strukturētos vai nestrukturētos datus, pamatojot no šiem datiem iegūtās zināšanas un pieņemot lēmumu par labāko rīcību (saskaņā ar iepriekš noteiktiem parametriem) konkrētā mērķa sasniegšanai. Sistēmas spēja pareizi interpretēt ārējos datus un modelēt cilvēkiem līdzīgas uzvedības, piemēram, saprātīgu izturēšanos, mācīšanās spējas, plānošanu un radošumu.

Esoša IT sistēma vai lietojumprogramma, kas bieži vien veidota, izmantojot novecojušas tehnoloģijas, kas parasti pastāv jau ilgu laiku un ir nozīmīgs ieguldījums. Jaunu lietojumprogrammu izskatīšanā bieži vien liela problēma ir saderība ar mantotajām sistēmām.