Glosārijs

Ierīce, kas pārraida ziņojumus tīklos vai starp tiem.

Viena no MI apakšdisciplīnām, kas apzīmē programmatūras daļas spēju mācīties no tās vides vai no ļoti liela reprezentatīvu datu kopuma, ļaujot sistēmām pielāgot savu uzvedību mainīgiem apstākļiem vai veikt uzdevumus, kuriem tās nav nepārprotami ieprogrammētas.

Jebkādi dati par pacientu vai pētījuma dalībnieku veselību, kas savākti saistībā ar veselības aprūpi vai klīniskiem pētījumiem (piemēram, vārds, uzvārds, adrese, dzīves apstākļi, veselības dati, dzīvesveida paradumi, sociālās apdrošināšanas numurs, attēlu dati). Ja vien nav norādīts citādi, medicīniskie dati attiecas uz atsevišķiem personas datiem, nevis uz apkopotiem personas datiem.

Iespēja pievienot lietotājus un palielināt lietotnes spējas, neveicot būtiskas izmaiņas lietojumprogrammatūrā vai sistēmā, kurā tā darbojas.

Dati par datiem. Metadatu definīcija un apjoms ir atkarīgi no konteksta. Informācijas pārvaldības kontekstā metadati parasti ir informācijas sniegšana par datu elementu (kādā datubāzē to glabā? kāds datu tips tas ir? cik garš ir lauks? utt.). Datu pārvaldības kontekstā ar terminu apzīmē arī “uzņēmējdarbības” metadatus, piemēram, datu uzraudzītāju vārdus, uzvārdus un lomas. Metadatu repozitoriji tiek izmantoti metadatu glabāšanai un ziņošanai par tiem.

Programmatūras programma, kas paredzēta, lai piekļūtu internetam ar daudzu veidu pārnēsājamām skaitļošanas ierīcēm. Mobilās mākoņlietotnes līdzinās mobilajām tīmekļa lietotnēm. Abu veidu lietotnes darbojas serveros, kas atrodas ārpus mobilās ierīces, glabā datus ārēji, un tām ar pārlūkprogrammu piekļūst internetā. Bieži tiek teikts, ka, lai gan visas mākoņlietotnes ir tīmekļa lietotnes, ne visas tīmekļa lietotnes ir mākoņlietotnes. Vienkārši sakot, ne visas mobilās tīmekļa lietotnes var darboties virtuālā vidē bez atkārtotas inženierijas. Tas ir tāpēc, ka tīmekļa lietotne sākotnēji, iespējams, ir veidota, lai palaistu un saglabātu datus īpašā fiziskā serverī datu centrā. Savukārt mākoņlietotne vienmēr tiks veidota, lai darbotos virtuālos serveros izplatītā, vairāku nomnieku arhitektūrā un uzglabātu datus mākonī.

Dokumentēta, strukturēta pieeja ar norādījumiem reaģēšanai uz neplānotiem incidentiem. Šis pakāpeniskais plāns sastāv no piesardzības pasākumiem, ar ko līdz minimumam samazināt negadījuma sekas, lai organizācija varētu turpināt darboties vai ātri atsākt misijai svarīgas funkcijas. Parasti negadījuma seku novēršanas plānošana ietver uzņēmējdarbības procesu un nepārtrauktības vajadzību analīzi. Pirms detalizēta plāna izstrādes organizācija bieži veic uzņēmējdarbības ietekmes analīzi un riska analīzi un nosaka atgūšanas laika mērķi un atgūšanas punkta mērķi.

Piekļūšana informācijai vai tās izmantošana neatļautā vai nepareizā veidā.

Mašīnmācīšanās pieeja, kas radīta, iedvesmojoties no cilvēka smadzenēm, – tai ir tīkls ar mazām apstrādes vienībām (analogi cilvēka neironiem), starp kurām ir daudz svērtu savienojumu, kas pielāgoti apmācības posmā, lai līdz minimumam samazinātu kļūdu starp paredzamo izlaidi un tīkla aprēķināto izlaidi.

Arhitektūra, kas atbalsta sadarbspēju, radot sistēmu, kas maksimāli izmanto veselības informācijas standartus, pieļauj valstu partneru nodrošinātu elastīgu īstenošanu un atbalsta atsevišķu komponentu savstarpēju aizstājamību.

Tas ietver visus ārstniecības posmus, kurus pacients piedzīvo veicot slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, medicīnisko rehabilitāciju un saņemot aprūpi. Tādējādi pacienta ceļš ietver konsultācijas ar ģimenes ārstu, citiem speciālistiem, diagnostiskos izmeklējumus un ārstēšanu gan ambulatori, gan stacionāri, kā arī veselības aprūpi mājās u.c.

Identificējama būtiskas un saprotamas veselības informācijas datu kopa, kas ir pieejama aprūpes vietā, lai sniegtu drošu pacienta aprūpi neplānotas aprūpes [un plānveida aprūpes] laikā ar maksimālu ietekmi uz neplānotu aprūpi; augstākā pārvaldības līmenī arī minimālais informācijas kopums, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu veselības aprūpes koordināciju un aprūpes nepārtrauktību (e-veselības tīkls, skat. arī e-veselības tīkla Pamatnostādni par veselības datu elektronisku apmaiņu saskaņā ar Direktīvu 2011/24/ES).

Personas veselības dati, kas tiek uzturēti vienkopus elektroniskā formātā. To pamatā ir IS veselības datu reģistrēšanai, izgūšanai un pārvaldībai. Pastāv divu līmeņu pacienta elektroniskās veselības kartes, ņemot vērā to veidotāju un uzturētāju.

Šie termini parasti attiecas uz programmatūru, ko izmanto, lai pārvaldītu pacientus slimnīcā vai klīnikā, un bieži tiek uzskatīts, ka tiem ir vienāda nozīme. Kopumā tie attiecas uz programmatūru, kas paredzēta, lai pārvaldītu visus slimnīcas vai klīnikas darbības aspektus, piemēram, medicīnas, administratīvos, finanšu un juridiskos jautājumus un attiecīgo pakalpojumu apstrādi. Dažās valstīs (piemēram, Kanādā) pacientu pārvaldības sistēma īpaši attiecas uz programmatūru, ko regulē kā medicīnisku ierīci, jo tā tieši veicina pacienta ārstēšanu, veicot analīzi vai nodrošinot ārstēšanas vai diagnostikas funkcionalitāti, kas aizstāj ārsta lēmumu un spriedumu.

Ir divas būtiskas pacientu portālu koncepcijas. Uz veselības aprūpi orientētie pacientu portāli ir ar veselības aprūpi saistītas valsts tiešsaistes lietotnes, kas ļauj piekļūt visai elektroniskajai medicīniskai kartei (EMR) vai tās daļai un personas veselības informācijai (veselības dokumentācijai, testu rezultātiem, receptēm). Tie parasti pieder valsts/reģionālās veselības aprūpes iestādēm, institūcijām un struktūrām, un tās tos pārvalda. Veselības informācijas portāli sniedz vispārīgu, nepersonalizētu medicīnisko informāciju par zālēm, ārstēšanu, slimībām vai hroniskiem stāvokļiem, kā arī informē pacientus par dažādām veselības aprūpes vai medicīnas tēmām.

Centrālais repozitorijs, kas saglabā unikālu personas veselības identifikatoru katrai personai, kura valstī saņem veselības aprūpi pakalpojumu, kā arī atbilstošie pacienta demogrāfiskie dati (piemēram, vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimums un adrese). Tajā var iekļaut personas, kas nav tiesīgas būt pilsoņu identifikācijas reģistrā, piemēram, imigrantus un bēgļus.

Daudzdimensionāls process, kas palīdz cilvēkiem iegūt kontroli pār savu dzīvi un palielina spēju rīkoties jautājumos, kurus viņi paši definē kā svarīgus. Kolektīva pilnvarošana ir process, kurā indivīdi un kopienas spēj paust savas vajadzības un bažas, izstrādāt stratēģijas iesaistīšanai lēmumu pieņemšanā un īstenot politiskus, sociālus un kultūras pasākumus, lai apmierinātu šīs vajadzības.

Programmatūras projektējuma veids, kurā pakalpojumus citiem komponentiem nodrošina lietojumprogrammu komponenti, izmantojot sakaru protokolu tīklā. Pakalpjorientētas arhitektūras pamatprincipi nav atkarīgi no pārdevējiem, produktiem un tehnoloģijām. Pakalpojums ir atsevišķa funkcionalitātes vienība, kurai var piekļūt attālināti un kuru var izmantot un atjaunināt neatkarīgi, piemēram, izgūt kredītkartes izrakstu tiešsaistē. Dažādus pakalpojumus var izmantot kopā ar lielas lietojumprogrammatūras funkcionalitātes nodrošināšanu. Pakalpjorientēta arhitektūra atvieglo programmatūras komponentu saziņu un sadarbību tīklā, neprasot nekādu cilvēcisku mijiedarbību vai izmaiņas pamatprogrammā, lai pakalpojumu kandidātus varētu pārveidot pirms to ieviešanas.

Paplašinātā realitāte ir virtuālās realitātes (VR), paplašinātās realitātes (AR – augmented reality) un jauktās realitātes (MR – mixed reality) kombinācija. Skatījums uz fizisko reālās pasaules vidi, kuras elementi tiek tiešraidē papildināti ar datoru veidotu sensoro ievadi, piemēram, skaņas, video, grafikas vai GPS datiem.

Informācijas nosūtīšanas un saņemšanas process pāri robežām, izmantojot sadarbspējīgas sistēmas, lai šo informāciju lasītu un tālāk apstrādātu jēgpilnā veidā.

Medicīnas modelis, kas izmanto indivīdu fenotipu un genotipu raksturojumu (piemēram, molekulārā profilēšana, medicīniskā attēlveidošana, dzīvesveida dati) pareizās terapeitiskās stratēģijas pielāgošanai īstajam cilvēkam īstajā laikā un/vai slimības predispozīcijas noteikšanai un/vai savlaicīgai un mērķtiecīgai profilaksei. Personalizētā medicīna ir saistīta ar plašāku uz pacientu vērstas aprūpes koncepciju, kurā ņemts vērā, ka kopumā veselības aprūpes sistēmām ir labāk jāreaģē uz pacientu vajadzībām.

Jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu (datu subjektu); identificējama persona ir persona, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikācijas numuru vai vienu vai vairākiem faktoriem, kas raksturīgi tās fiziskajai, fizioloģiskajai, garīgajai, ekonomiskajai, kultūras vai sociālajai identitātei. To mēdz dēvēt arī par personu identificējošu informāciju jeb PII (šis termins lietots daudzās vadlīnijās).

Elektroniska lietojumprogramma, ko izmanto pacienti, lai uzturētu un pārvaldītu savu veselības informāciju privātā, drošā un konfidenciālā vidē.

Digitāli dokumenti, kas nav zinātniskas publikācijas un kas tiek vākti vai sagatavoti zinātniskās pētniecības darbību gaitā, un ko pētniecības procesā izmanto kā pierādījumus vai ko pētniecības aprindās parasti uzskata par nepieciešamiem, lai apstiprinātu pētījumu secinājumus un rezultātus.

Autorizēta iespēja pēc pieprasījuma piekļūt atlasītajiem datiem, tos modificēt vai rediģēt neatkarīgi no atrašanās vietas. Piekļuve datiem ir viens no galvenajiem sekmīgu datu pārvaldības sistēmu izveides aspektiem.

Kontrole pār to, kam jābūt piekļuvei datoram vai tiešsaistes pakalpojumam un tajā glabātajai informācijai.

Disciplīna, kas vērsta uz to, lai nodrošinātu, ka tikai ar apstiprinātām lomām var izveidot, lasīt, atjaunināt vai dzēst datus un tikai izmantojot piemērotas un kontrolētas metodes. Datu pārvaldības programmu uzmanības centrā bieži ir piekļuves pārvaldības atbalstīšana, saskaņojot prasības un ierobežojumus, ko rada pārvaldības, riska pārvaldības, atbilstības, drošības un privātuma pasākumi.

Radioierīce, kas bezvadu ierīču lietotājiem nodrošina piekļuvi lokālajam tīklam.

Jebkura brīvi sniegta konkrēta un apzināta norāde par savām vēlmēm, ar kuru datu subjekts apliecina savu piekrišanu par personas datiem, kas attiecas uz viņu (ISO/TS 14265:2011).

Metode, ko noziedznieki izmanto, lai mēģinātu no interneta lietotājiem iegūt finanšu vai citu konfidenciālu informāciju (tostarp lietotājvārdus un paroles), parasti nosūtot e-pasta vēstuli, kas izskatās tā, it kā to būtu nosūtījusi likumīga organizācija (bieži vien banka). E-pasta vēstulē parasti ir saite uz viltotu tīmekļvietni, kas izskatās autentiska.

Nepārtraukta to datu aizsardzība, kas plūst starp diviem tīkla punktiem, kurus ietekmē datu šifrēšana, kad tie iziet no avota, saglabājot šifrēšanu, kamēr tie iziet caur starpdatoriem (piemēram, maršrutētājiem), un atšifrēšana tikai tad, kad tie nonāk paredzētajā galamērķī.

Ielaušanās atklāšanas sistēma, kas arī bloķē nesankcionētu piekļuvi, kad tā tiek atklāta.

Relāciju datubāzes atslēga, kas katram ierakstam ir unikāla. Tas ir unikāls identifikators, piemēram, tālruņa numurs vai valsts ID numurs. Relāciju datubāzei vienmēr jābūt unikālai primārajai atslēgai.

Juridiski saistošs nolīgums, kas precizē lietojumprogrammas lietošanas noteikumus un definē programmatūras ražotāja un galalietotāja tiesības. Lai varētu instalēt programmatūru, tai jābūt likumīgi licencētai. Pirkuma apliecinājums (pieņemami ir pirkuma pasūtījumi, kvītis, rēķini vai līdzīga dokumentācija) ir jāuztur fiziskām personām vai nodaļām attiecībā uz visu datorā instalēto programmatūru. Piegādātāji pirkuma apliecinājumu var pieprasīt revīzijas laikā, un tehniskā atbalsta darbinieki pirkuma apliecinājumu var pieprasīt pirms programmatūras pārinstalēšanas datorā, kas ir pārveidots vai pārbūvēts. Programmatūras licencēšana var būt mulsinoša tēma. Pastāv dažādi licenču veidi un licencēšanas līgumi, un dažādi piegādātāji var izmantot dažādus noteikumus, lai aprakstītu savas licences.

Lielie dati, kas īpaši attiecas uz jebkura veida datiem, kuri nav apkopoti nejaušinātā klīniskā pētījumā. Šie dati var papildināt nejaušināto klīnisko pētījumu datus, lai aizpildītu zināšanu plaisu starp klīniskajiem pētījumiem un klīnisko praksi, sniegtu jaunu ieskatu slimību modeļos un palīdzētu uzlabot veselības jomā īstenotu iejaukšanās pasākumu drošumu un efektivitāti.

Plašā nozīmē – potenciālo draudu radīto negatīvo seku novērtēšana, mazināšana un novēršana. Terminu lieto arī citās pavisam atšķirīgās nozīmēs, un tas var ietekmēt datu pārvaldības programmas. Uzņēmuma līmenī risks attiecas uz daudziem riska veidiem (darbības, finanšu, atbilstības utt.); riska pārvaldība ir galvenā uzņēmumu valžu un struktūrvienību vadītāju atbildība. Finanšu iestādēs (vai saistībā ar GRC programmu) riska pārvaldību var īstenot atsevišķs departaments, kas koncentrējas uz risku, kurš pastāv ieguldījumiem, aizdevumiem vai hipotēkām. Projekta līmenī riska pārvaldība ir darbs, kas jāveic projekta vadības ietvaros, galveno uzmanību pievēršot riskiem, kas saistīti ar projekta sekmīgu pabeigšanu. No atbilstības/revīzijas/kontroles viedokļa riska novērtēšana un riska pārvaldība ir intensīvas darbības, kas iekļautas COSO un COBIT satvarā un ko pieprasa Sarbeinsa–Okslija un citi atbilstības nodrošināšanas rīki. Datu pārvaldības programmas var lūgt atbalstīt jebkuru no šiem riska pārvaldības rīkiem, un tām var būt nepieciešams šo rīku sniegts ieguldījums, lai atrisinātu ar datiem saistītus jautājumus.

Tā ļauj dažādām programmām apmainīties ar datiem, izmantojot vienotu darbības procedūru kopu, kā arī lasīt un rakstīt vienādus failu formātus un izmantot vienādus protokolus.

Komponents, kas nodrošina vieglāku sadarbspēju starp atšķirīgām informācijas sistēmām, savienojot infrastruktūras pakalpojumus un klientu lietojumprogrammas. Sadarbspējas slānis saņem darījumus no ārējām sistēmām, koordinē OpenHIE komponentu mijiedarbību un nodrošina kopīgas pamatfunkcijas, lai vienkāršotu sistēmu sadarbspēju.

Ikviens cilvēks, kuram ir tiesības saņemt veselības aprūpi, un izmaksas tiek segtas no veselības aprūpes sistēmas.

Dati, kas ir privāti, personīgi vai patentēti un ir jāaizsargā pret nesankcionētu piekļuvi.

Dators, kas nodrošina datus vai pakalpojumus citiem datoriem tīklā.

Datu pārvēršana kodā, lai nodrošinātu, ka informācijai neviens nevar piekļūt, izņemot paredzēto adresātu.

Daudzos īstenošanas gadījumos tā ir visaptveroša, integrēta informācijas sistēma, kas paredzēta, lai pārvaldītu visus slimnīcas darbības aspektus, piemēram, medicīnas, administratīvos, finanšu un juridiskos jautājumus un attiecīgo pakalpojumu apstrādi.

SNOMED CT (sistematizēta medicīnas nomenklatūra: klīniskie termini) ir standartizētas, klīniskās terminoloģijas daudzvalodu vārdnīca, ko ārsti un citi veselības aprūpes veicēji izmanto klīniskās veselības informācijas elektroniskai apmaiņai. Saskaņā ar informāciju, ko sniegusi Starptautiskā Veselības terminoloģijas standartu izstrādes organizācija, kas izplata standartus, SNOMED CT šobrīd ietver vairāk nekā 300 000 medicīnas jēdzienu, kas sadalīti tik dažādās hierarhijās kā ķermeņa uzbūve, klīniskie atklājumi, ģeogrāfiskā atrašanās vieta un farmaceitiskie/bioloģiskie produkti. Katru jēdzienu attēlo atsevišķs skaitlis, un kompleksa nosacījuma aprakstīšanai vienlaikus var izmantot vairākus jēdzienus.

Ļaunprogrammatūra, kas nodod informāciju par datora lietotāja darbībām ārējai personai.

Serveris, kas darbojas kā starpnieks starp lietotājiem un citiem serveriem, pārbaudot lietotāju pieprasījumus.

Veselības aprūpes nozarē pakalpojumu sniedzēji, kodētāji, IT speciālisti, apdrošināšanas sabiedrības, valsts aģentūras un citi izmanto starptautiskās slimību klasifikācijas (SSK) kodus, lai pienācīgi atzīmētu slimības veselības kartē, izsekotu epidemioloģiskajām tendencēm un palīdzētu pieņemt lēmumus par medicīnisko kompensāciju. Pasaules Veselības organizācija izstrādā un publicē SSK kodus (piemēram, SSK 9, SSK 10), un tā ir par šiem kodiem atbildīga. Valstu valdības un citas regulējošās struktūras pieņem šo sistēmu.

Standarta komandu valoda, ko izmanto, lai mijiedarbotos ar datubāzi.

Ļaunprogrammatūra, kas replicē sevi, lai tā varētu izplatīties nolūkā iefiltrēties citos datoros.

Datu, tīkla un datu apmaiņas protokolu kombinācija, kas jāievēro kopā ar izmantojamiem lietojumprogrammu standartiem un aparatūru.

Standartu izstrādes organizāciju apakšstruktūra, kas atbild par standartu izstrādi, kā noteikts ESO vai NSB darba programmā.

Tehniskā specifikācija ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kam jāatbilst produktam, procesam, pakalpojumam vai sistēmai.

Telemedicīna ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, izmantojot IKT, gadījumos, kad medicīnas darbinieks un pacients (vai divi medicīnas darbinieki) atrodas dažādās vietās. Tā ietver medicīnisku datu un informācijas drošu pārsūtīšanu teksta, skaņu, attēlu vai citā formātā, kas vajadzīgi profilaksei, diagnostikai, ārstēšanai un pacientu novērošanai.

Telerehabilitācija jeb e-rehabilitācija ir rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana, izmantojot telekomunikāciju tīklus un internetu. Telerehabilitācija ļauj pacientiem attālināti sazināties ar pakalpojumu sniedzējiem, un to var izmantot gan pacientu novērtēšanai, gan terapijas nodrošināšanai.

Televeselība pēc definīcijas ir plašāka nekā telemedicīna, jo tā ietver datorizētus telesakarus, kas paredzēti, lai atbalstītu pārvaldību, uzraudzību, literatūru un piekļuvi medicīniskām zināšanām.

Sakaru tīkls, kas savieno datorus vai LAN dažādās vietās.

Programmatūras daļa, kas nodrošina ar terminoloģiju saistītu programmatūras pakalpojumu klāstu, izmantojot lietotņu programmēšanas saskarni.

Programmatūras daļa, kas nodrošina ar terminoloģiju saistītu programmatūras pakalpojumu klāstu, izmantojot lietotņu programmēšanas saskarni.

Tīmekļvietnes vai citu datu glabāšana serverī vai citā datorā, lai tiem varētu piekļūt, izmantojot internetu.

Aparatūra vai programmatūra, kas paredzēta, lai novērstu nesankcionētu piekļuvi datoram vai tīklam no cita datora vai tīkla.

Veselības aprūpē izmantotā uzņemšanas, izrakstīšanas un pārsūtīšanas (ADT) sistēma parasti ir pamats citu veidu veselības aprūpes informācijas sistēmām, jo tajā ir vērtīga informācija par pacientu, piemēram, veselības kartes numurs, vecums, vārds, uzvārds un kontaktinformācija. Izmantojot ADT sistēmu, pacienta informāciju attiecīgā gadījumā var koplietot ar citām veselības aprūpes iestādēm un sistēmām. ADT sistēma ir slimnīcu informācijas sistēmas neatņemama sastāvdaļa.

Datubāze, ko izmanto visā veselības aprūpes organizācijā, lai uzturētu konsekventus, precīzus un aktuālus demogrāfiskos un būtiskos medicīniskos datus par pacientiem, kuri apmeklējuši dažādas tās nodaļas vai attiecībā uz kuriem īstenota pārvaldība.

Publiska iestāde(-es) katrā dalībvalstī, kas ir atbildīga(-as) par to administratīvo pasākumu un noteikumu piemērošanas uzraudzību, kuri pieņemti to dalībvalstī saskaņā ar Datu aizsardzības direktīvu.

Dokumenti, kuru atkalizmantošana ir saistīta ar svarīgiem ieguvumiem sabiedrībai, videi un ekonomikai, jo īpaši tādēļ, ka tie ir piemēroti, lai radītu pakalpojumus ar pievienoto vērtību, izmantošanas iespējas un jaunas, pienācīgas, augstas kvalitātes darbvietas, kā arī pakalpojumu ar pievienoto vērtību un lietojumu, kas balstās uz minētajām datu kopām, potenciālo lietotāju skaita dēļ.

Reģistrs, kas kalpo kā centrālā iestāde, lai unikāli identificētu visas vietas, kur valstī tiek administrēti veselības aprūpes pakalpojumi.

Zāles, medicīniska ierīce vai medicīniskas un ķirurģiskas procedūras, kā arī slimību profilakses, diagnostikas vai ārstēšanas pasākumi, ko izmanto veselības aprūpē.

Privātpersona vai iestāde, kas licencēta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Veselības aprūpes veicēji ir, piemēram, ārsti, medmāsas un slimnīcas.

Saskaņā ar VDAR: personas dati, kas saistīti ar fiziskas personas fizisko vai psihisko veselību, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas atklāj informāciju par personas veselības stāvokli.

HDC ir veselības datu banka. Konta turētāji, saukti arī par dalībniekiem, lietotājiem vai iedzīvotājiem, var vākt un glabāt savu ar veselību saistīto informāciju, piemēram, no EPR, vingruma vai miega lietotnēm, sirdsdarbības uzraugiem un glikozes mērītājiem savā HDC kontā. Viņi ir likumīgie datu īpašnieki un pieņem lēmumus par informācijas apmaiņu. HDC nodarbojas ar veselības datu vākšanu, uzglabāšanu, uzturēšanu, pārvaldību un analīzi. Lai persona kļūtu par HDC daļu, tai ir jāmaksā vienreizēja vienības cena (dalības maksa), kas personai dod tiesības vienlaikus būt par tās locekli un īpašnieku. Dati pieder iedzīvotājiem, un viņi tos pārvalda; konta turētājs ir vienīgā persona, kas ir pilnvarota pievienot, pielāgot vai noņemt informāciju un izlemt, kad un ar ko viņš vēlas kopīgot personīgo veselības informāciju. HDC vienlīdz pieder visiem tā dalībniekiem. Šī kooperatīvā pieeja nodrošina, ka lēmumi tiek pieņemti kolektīvi. Katram dalībniekam ir viena balss, ko, piemēram, var izmantot vēlēšanās par jaunu izpildvaru. Šīs pieejas rezultātā HDC modelis ir vērsts uz iedzīvotājiem, kas nozīmē, ka kooperatīvs rīkojas savu lietotāju interesēs.

Programmas, programmatūras sistēmas, lietotnes u. c. rīki, kas paredzēti, lai vienkāršotu veselības datu vākšanu, apmaiņu un analīzi.

Unikāls ciparisks identifikators, ko izmanto, lai konkrēti identificētu atsevišķu klientu, kurš ir bijis jebkādi iesaistīts veselības aprūpes sistēmā. Ikvienai personai tiek piešķirts individuāls identifikators, to var izmantot tikai konkrētā persona, un tas ir obligāts ikvienai personai, kas saņem veselības aprūpes pakalpojumu valstī. To sauc arī par veselības ID, pacientu pamatreģistru, veselības datu universālo atslēgu vai veselības datu primāro atslēgu.

Veselības aprūpes klientu reģistrs, kas ir to vietējo ID numuru saraksts, kuras izmantotas kā atsauces uz galveno ID numuru. Tas ir ar galveno ID saistītās demogrāfiskās informācijas pārvaldītājs, kas nepieciešams veselības aprūpes vajadzībām. Pievienotās lietojumprogrammas var mijiedarboties ar klientu reģistru, izmantojot veselības informācijas standartus, kas paredzēti datu uzturēšanai un ienesei, kā arī galvenās darba plūsmas pārvaldībai.

Ar veselības aprūpi saistītu datu pārsūtīšana starp iestādēm, veselības informācijas organizācijām un valsts aģentūrām saskaņā ar valsts standartiem. Lai izpildītu prasības, veselības informācijas apmaiņas tehnoloģijai jānodrošina uzticama un droša datu pārsūtīšana starp dažādām sistēmām, kā arī jāatvieglo piekļuve datiem un to izgūšana. Veselības informācijas apmaiņas attīstības mērķis ir uzlabot veselības aprūpes sniegšanu un informācijas vākšanu.

Veselības informācijas apmaiņa (HIE) attiecas uz pacientu veselības informācijas un datu elektroniskas pārsūtīšanu starp pakalpojumu sniedzēju organizācijām, kā arī minētās informācijas un datu apkopošanas procesu un piekļuves nodrošināšanu tiem. Apmaiņa var notikt starp dažāda veida iestādēm, piemēram, pacientu datu elektroniska pārsūtīšana starp ambulatorās aprūpes veicējiem vai datu elektroniska pārsūtīšana reģionālā līmenī

Datu vākšanas sistēma, kas īpaši izstrādāta, lai atbalstītu plānošanu, pārvaldību un lēmumu pieņemšanu veselības aprūpes iestādēs un organizācijās. Salīdzinot ar veselības informācijas sistēmu, veselības informācijas pārvaldības sistēma pamatā nebalstās uz datu apstrādi, piemēram, dalības pārvaldību, finanšu darījumiem un medicīniskajiem ierakstiem. Būtībā tā vāc/izgūst datus no dažādām veselības informācijas sistēmām.

Jebkura sistēma, kas uztver, uzglabā, pārvalda vai pārraida informāciju, kura saistīta ar indivīdu veselību vai veselības nozarē strādājošo organizāciju darbībām. Sistēma parasti kartē organizācijas (piemēram, slimnīcu, veselības apdrošināšanas fondu, slimību pārvaldības programmu) darījumdarbības procesu un koncentrējas uz datu apstrādi (piemēram, prasījumu atlīdzināšanu), nevis tikai uz datu vākšanu.

Veselības lietotnes ir lietotņu programmas, kas piedāvā ar veselību saistītus pakalpojumus viedtālruņiem un planšetdatoriem. Tā kā tās ir pieejamas pacientiem gan mājās, gan esot ceļā, veselības lietotnes ir daļa no pārejas uz mobilās veselības (mHealth) programmām veselības aprūpē. Iegādei lietotņu veikalos ir pieejami daudzi veselības lietotņu veidi. Daži no tiem ir paredzēti, lai palīdzētu patērētājiem izdarīt veselīgāku izvēli ikdienā, piedāvājot padomus par vingrumu vai uzturu. Citi palīdz mediķiem un pacientiem komunicēt. Labi piemēri ir lietotnes diabētiķiem, kas automātiski nosūta glikozes rādījumus viņu primārās aprūpes ārstiem. Dažas lietotnes ir paredzētas pašiem ārstiem, un daudzās lietotnēs m-veselība ir apvienota ar elektroniskajām medicīniskajām kartēm, ļaujot ārstiem veikt precīzus ierakstus, kas ir viegli pieejami.

Veselības tehnoloģijas novērtējums (HTA) ir daudzdisciplinārs process, kurā sistemātiski, pārredzami, objektīvi, robusti apkopota informācija par medicīnas, sociālajiem, ekonomiskajiem un ētikas jautājumiem, kas saistīti ar veselības tehnoloģijas izmantošanu.

Paziņojumā par veselības un aprūpes digitālo pārveidi (DTHC) digitālajā vienotajā tirgū noteiktas trīs prioritātes: 1) iedzīvotājiem nodrošināta piekļuve viņu veselības datiem, arī pāri robežām, – ļauj iedzīvotājiem piekļūt saviem veselības datiem visā ES; 2) personalizēta medicīna, izmantojot kopīgu Eiropas datu infrastruktūru, – ļauj pētniekiem un citiem speciālistiem apvienot resursus (datus, speciālās zināšanas, datorapstrādes un uzglabāšanas iespējas) visā ES; 3) iedzīvotāju iespējināšana ar digitāliem rīkiem lietotāju atgriezeniskajai saitei un uz cilvēkiem vērstai aprūpei – ļauj izmantot digitālus rīkus, lai dotu cilvēkiem iespēju rūpēties par savu veselību, stimulētu profilaksi un dotu iespēju atgriezeniskajai saitei un mijiedarbībai starp lietotājiem un veselības aprūpes veicējiem.

Tīmekļa pakalpojumu nodrošināšana, kas ietver servera funkcijas un interneta savienojuma pakalpojumus. Virtuālo resursdatoru bieži izmanto uzņēmumi vai privātpersonas, kas nevēlas iegādāties un uzturēt savus tīmekļa serverus un interneta savienojumus. Virtuālais resursdators saviem klientiem nodrošina domēnu nosaukumu reģistrāciju, failu glabāšanu un direktoriju pakalpojumus failiem, no kuriem ir veidota tīmekļlapa, e-pasta pakalpojumus un pat tīmekļvietņu projektēšanas un izveides pakalpojumus, ja klienti vēlas, lai viņu tīmekļvietnes veidotu kāds cits. Virtuālā resursdatora izmantošanas ierobežojums ir tas, ka klients koplieto tīmekļa pakalpojumus ar visiem pārējiem virtuālā resursdatora klientiem. Ja virtuālajā resursdatorā darbojas vairākas viena servera vietnes, šīs vietnes konkurēs par tīmekļa servera resursiem.

Virtuālā realitāte (VR) ir datortehnoloģija, kas ļauj lietotājam piedzīvot simulētu vidi, kas var būt līdzīga reālajai pasaulei vai pilnīgi izdomāta. VR parasti izmanto specializētas ierīces, piemēram, VR brilles vai ķiveres, kas nodrošina stereoskopisku displeju un reaģē uz lietotāja kustībām, radot iespaidu par klātbūtni digitālā vidē. Virtuālā realitāte tiek izmantota dažādās nozarēs, ieskaitot spēles, izglītību, medicīnu, arhitektūru un militārās apmācības.

Saite starp datoriem vai LAN dažādās vietās, kas tiek nodrošināta, izmantojot WAN, kuram nevar piekļūt citi WAN lietotāji vai kurš tiem nevar piekļūt.

Jauns datu privātuma un drošības tiesību akts, kas ietver simtiem lappušu jaunu prasību organizācijām visā pasaulē. Šis jaunais tiesību akts stājās spēkā 2018. gada 25. maijā.